Konflikts starp mākslinieku un varu ir aktuāls visos režīmos un pie visām varām, arī visdemokrātiskākajām. Brīva cilvēka nepieciešamība pēc pašizpausmes un spēja saskatīt varas liekulību vienmēr izraisa varas pretreakciju. Dramaturgs Moljērs un Saules karalis Luijs XIV - tā ir līdzība. Stāsts par divu spēcīgu personību sadursmi, kurā, iespējams, galu galā uzvar tas, kurš it kā sākotnēji zaudē. Lugā iekodēts arī paša Mihaila Bulgakova konflikts ar sava laika asiņaino varu, kā arī dramaturga neviennozīmīgās attiecības ar to. Ilgi cenzēts, šis darbs galu galā iemantojis tiesības uz skatuves interpretācijām. Šodien ir smieklīgi runāt par to, ka māksliniekus apspiež, vajā vai aizliedz. Tiesa, patlaban nav arī, ko apspiest - pamaz mums Moljēru. „Svētuļu jūgā" (Dailes teātra variantā - „Versaļas kods") ir režisora Rolanda Atkočūna ilgi lolota iecere, kas vēsta ne tikai par mākslinieku un varu, bet arī par traģisko, dzīves laikā ierobežoto mīlestības, emociju, spēku un vēlmju limitu. Tas ir atgādinājums par briesmām. Mēs tiekam lauzti - no iekārtas uz iekārtu, no ideoloģijas uz ideoloģiju. No cilvēka un viņa īsās dzīves viedokļa tā ir bezizeja. Bet līdzās bezizejai ir arī cerība...