Stāsts par diviem brāļiem, kuru dzīvē ienāk kāds pavisam svešs vīrs un netīši izraisa varoņu iekšējās pasaules pārmaiņas. Viņu savstarpējā atsvešinātība kļūst par vislabāko iespēju uzsākt sarunu ne tik vien ar otru, bet galvenokārt pašam ar sevi.

Neziņa un nemiers it kā nemanot iezagušies teju ikviena ikdienā, taču vairāk par ekonomiskās stabilitātes zudumu izrādē tiecas runāt par mīlestības zudumu un atsvešinātības triumfu. Mūsu dzīve kļūst par teatrālu spēli, kurā vēlamies vienu, bet īstenojam pavisam ko citu. Cik lielā mērā tas ir atkarīgs no apkārtējiem apstākļiem un cik no mums pašiem? Kādu mēs sevi veidojam un cik atļaujam citiem mūs veidot? Vai ekonomiskā krīze nav tikai aizsegs kādai pavisam dziļākai krīzei?