Starp teātra skatītājiem būtu grūti atrast cilvēku, kurš nebūtu dzirdējis neatkārtojami savdabīgā dramaturga Tenesija Viljamsa vārdu. Visa viņa daiļrade ir dvēseles kliedziens. Brīžiem skandalozs, brīžiem nežēlīgs, bet vienlaikus poētiski lirisks un cilvēciski iejūtīgs - šis amerikāņu autors spēj uzrunāt savu auditoriju un likt tai dalīties savu dzīves aizlauzto, nervozo personāžu liktenī, viņu tumšajās kaislībās un mokošajā smeldzē. „Tas īsais pielāgošanās laiks" (1960) ir luga, ko Viljamss raksta kā atbildi kritiķiem, kuri viņu dēvē par pagrimuma dziedoni. Kluss Ziemassvētku vakars ir tā viena nakts gadā, kad viens pāris vienkārši netraucē citu nesen precējušos pāri. Tomēr tieši šis vakars saved kopā divus savās attiecībās apmaldījušos pārus, kas mēģina tuvoties viens otram, atvērt durvis un uzbūvēt saprašanās tiltu pār bezdibeni, kas pavēries starp cilvēkiem. Visi apprec svešiniekus. Starp cilvēkiem ir briesmīgi daudz nezināmā. Tas garais, bīstamais ceļš starp „Viņa" un „Viņas" var tikt paveikts vai arī ne. Vienīgais, ko divas vientuļas būtnes var dot viena otrai, ir tikai viņu pašu ķermeņa un dvēseles siltums. Neaizsargātību un lepnumu, šaubas un bailes, attiecību sāpes un grūtības var pārvarēt tikai kopā. Ir tikai jāizdzīvo īsais pielāgošanās laiks.