Vara Braslas darbs veltīts pašiem mazākajiem teātra skatītājiem - no iemīļotās bērnu rakstnieces Ineses Zanderes no dažādiem krājumiem izveidotās dzejas iestudējums. Atraktīvs un muzikāls iestudējums. Režisora Vara Braslas moto gan teātrī, gan kino vienmēr bijis kopt ētiskās vērtības un arī šajā bērniem domātajā darbiņā caur draiskiem un arī skumjiem dzejoļiem galvenokārt tiks runāts par dzīvi, kas mazajiem vēl tik nesaprotama, bet pilnīgi noteikti viņiem vēl priekšā - dzīvojama.

Izrādes pamatā ir Jāņa Lūsēna komponētais dzejoļu cikls „Rīgas rotaļas", cikls „Ziemas dienasgrāmata", arī citi dzejoļi. Daļa no tiem publicēti jau pirmajā „Iekšiņas un āriņas" izdevumā (2002), daļa atrodami tikai otrajā, papildinātajā izdevumā (2005). Izrādē ir viss, kas uzrunā bērnus - rotaļas ar valodu un ritmu, joki, kuros slēpjas dzīves nopietnība, un uzticēšanās bērna jūtām.  

Sacerot dziedāšanai un rotaļās iešanai piemērotos pantus, dzejniece iedvesmojusies no folkloras motīviem. No latviešu tautas skaitāmpantiem nāk cūciņa ruciņa silītē, kas ar visiem sivēniem brauc dancot Rīgas pilītē - sākumā sargi tādus baskāju viesus pilī nelaiž iekšā, bet ar dziedāšanu un dancošanu viņi tiek cauri visiem vārtiem. Visiem pazīstamais kaķis no pantiņa „Ā, bē, cē, dē, kaķis kala smēdē, kad tā smēde sāka degt, tad tas kaķis sāka lekt" ir pārvērties par gudro Ābeckaķi, kas uzlēcis līdz pašam Mēnesim un no turienes māca bērniem ābeci. Dziesmiņā „Rīgas kungi" bērni māca "kungus" - pieaugušos godbijīgi sveicināt visu dzīvo radību, ko satiek uz ielas: zvirbuli, liepu, vardīti, kas lēkā strūklakā.

Vairākas dziesmiņas stāsta par ceļojošā cirka izrādi, kur mācītais sunītis runā vācu mēlē, uz vienas kājas vingro akrobāti - alvas zaldātiņi, un ķipars danco raibās biksēs. Senu pasaku atgādina „Garā strīpa": tirgotājs nobur savu saldējumu, lai katrs, kas pie tā pieķēries, pielīp, un saldējuma vezumam galā izveidojas garum garā kārumnieku virtene, ko burvis ved prom uz ziemeļiem. Bet viņš nemana, ka saldējums saulē izkusis un burvība beigusies... „Ostā" ar visdažādākajām lietām tiek lādēti kuģi un zēni kaļ plānus saviem nākamajiem ceļojumiem. Rotaļā „Še tev dālders" tiek pielaikoti sveši vārdi, lai sajustu, cik svarīgs cilvēkam ir viņa paša vārds, ko devuši tēvs un māte.

Par dzejas grāmatu bērniem "Iekšiņa un āriņa" Inese Zandere 2002. gadā saņēma četras literārās godalgas, bet šogad Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā ieguva viņas pasaka „Māsa un brālis". Kad 2006. gadā Latvijas Kultūras ministrija veica ekspertu aptauju, lai noskaidrotu "latviešu literatūras kanonu" - simt darbus, kuri 21. gadsimta sākumā ietilpst sabiedrības priekšstatā par vērtībām latviešu literatūrā, "Iekšiņa un āriņa" bija viena no pavisam nedaudzajām bērnu grāmatām šajā atzītāko darbu simtniekā.

Valmieras teātrī izrāde ar Ineses Zanderes dzejoļiem tiek veidota pirmo reizi, bet Jaunajā Rīgas teātrī tapušas jau divas dzejnieces darbu izrādes - „Iekšiņa un āriņa" un „Ja tu esi sivēns".