Viesturs Kairišs “Mērnieku laiku” darbību pārnes uz 90. gadu sākumu – zemes dalīšanu un iemērīšanu jaunajiem un bijušajiem īpašniekiem, jo tas ir laiks, kad Latvijā atgriezās privātīpašuma jēdziens. Darbības vide – nolaists kultūras nams, kura telpās ne tikai pulcējas vietējie varasvīri, bet notiek kora mēģinājumi un aušanas pulciņa nodarbības. Pie nelieliem pārkārtojumiem zāli var izmantot arī dievvārdiem. Kukuļos tiek piegādāti vairs ne dzīvi mājlopi, bet gaļas kluči, ko Prātnieks krauj tik saldētavā, līdz no pārslodzes tā uzsprāgst. Skan Paula melodijas, jo viņa kults joprojām turpinās visā Latvijā, bet goda mielasta vietu – NT orķestra bedri – norobežo ar sarkanbaltajām plastikas lentām. Viegla ironija, bet precīzs trāpījums aktualitātē, ko vainago daudzi spoži aktierdarbi.