Jons Fose (1959) ir populārākais mūsdienu Norvēģijas lugu autors un ļoti īpaša balss laikmetīgajā dramaturģijā. Viņam raksturīgais koncentrētais minimālisms, poētiskā valoda, spēles ar niansēm, pustoņiem, pauzēm rada netveramu pāreju no reālisma uz absurdu, no prozas uz dzeju, no īstenības uz sapni, no tagadnes uz pagātni. Atskaņas no Čehova, Beketa, Kafkas intonācijām Jona Foses lugās arvien vairāk vilina teātra režisorus visā Eiropā. „Sapnis par rudeni" ir noslēpumaina un trausla luga. Luga-atmiņas. Vīrietis un Sieviete, viņu dzīves gaita un cilvēki tiem līdzās. Te būtisks ir nevis sižets, bet gan laiks un tā nemanāmi nežēlīgais plūdums. Gadi, kas pagaist nebūtībā. Cilvēki mirst mūsu acu priekšā katru savas dzīves mirkli. Šodienas realitāte nākamajā brīdī pārvēršas gaišu skumju apvēdītās atmiņās. Vienīgais veids, kā glābties šajā bezgalīgajā pasaulē - priekā, sāpēs, bailēs, izmisumā piekļauties viens otram. Patverties tajā kaitinoši neizprotamajā, neizskaidrojamajā, bet tik ļoti sajūtamajā sapnī, ko mēs saucam par mīlestību. Režisors Mihails Gruzdovs "Lugas drēbi veido atmiņu mozaīka no emocionāli visdziļākajiem, spilgtākajiem cilvēka dzīves mirkļiem. Pēdējā mūža stunda - tā ir iespēja atskatīties uz savu dzīvi. Gan ar tās augsto poēziju, gan arī ar vieglu humoru. Mūsdienu dramaturģija sniedz šīs jaunās, neparedzamās izjūtas, kas pilnīgi atšķiras no pierastajiem sižetu un attiecību modeļiem, ko piedāvā klasika vai postmodernisma drāma. Šis ir mūsu mēģinājums atšifrēt maģiski mīklaino lugu un tajā iekodēto noslēpumu. Tādēļ šoreiz mēs uzrunājam savā ziņā elitāru skatītāju, kurš nāk uz teātri ieklausīties sevī un pasaulē." Izrādē skan Imanta Zemzara mūzika.