Izrāde tapusi atzīmējot ARKT 30 gadu jubileju un veltīta Anša Rūtentāla (1949-2000) un LU Studentu teātra režisora Ārija Geikina (1936-2008) piemiņai. Tajā piedalās aktieri, kuri dažādos periodos darbojušies Kustību teātrī, trupā iekļaujot arī LU Studentu teātra aktierus. ĒNAS filosofiskais aspekts Ansi Rūtentālu suģestēja, pievilka un rosināja domāt par izrādes tapšanu. Tā palika iecere. Katrs Kustību teātra sastāvs bija saskāries ar ideju par šādas izrādes radīšanu. Anša Rūtentāla arhīvā ir saglabājušās teātra dalībnieku rakstītās esejas un zīmējumi par ēnas tēmu. Šajā izrādē ēna kā vizuāls tēls neparādās, bet apliecina cilvēka klātesamību šajā pasaulē. Mūzikas partitūrā iekļauti arī skaņdarbi, kurus Ansis Rūtentāls savulaik ieteicis aktieriem. Ir diskutēts, vai Ansis Rūtentāls ir izveidojis savu kustību skolu. Šī izrāde ir apliecinājums, ka šāda skola pastāv un ir kopjama un lolojama kā īpatna un smalka parādība Latvijas skatuves mākslas kopainā. Ansis Rūtentāls ir radījis ļoti konkrētu un atpazīstamu kustību valodu. Primārais šajā valodā ir mūzika. (..) es mēģinu mācīt saviem aktieriem mūzikas izpratni, jo viena lieta ir mūziku mīlēt, otra – to izprast un izmantot, strādājot ar to kopsolī. Mēs mūziku neizmantojam kā ilustrāciju, bet mūzika ir vēl viens aktieris. (..) izrāde ir dialogs ar mūziku, krāsu, formu, dialogs ar partneri un grupu. Ansis Rūtentāls /no intervijas/