Sofokla “Elektra”, kaut arī šķiet zināma sengrieķu leģenda un klasiskā traģēdija, uz latviešu teātra skatuves tiek iestudēta pirmoreiz. Režisors Mihails Kublinskis ar šo darbu aizsāk savu vēlāk gadu desmitiem kopto profesionālo interesi par traģēdijas estētiku, viņš to īstenojis ne tikai grieķu klasiskās dramaturģijas atvasinājumos, bet arī jebkura cita sižeta traģēdijās – lielas kaislības, sadzīvei pāri stāvošas attiecības, pasaules mēroga konflikti un sadursmes. 

Kopā ar jauno scenogrāfu Andri Freibergu radīts iespaidīgs izrādes vizuālais tēls – visā skatuves spoguļa atvērumā antīkā amfiteātra trepes, kas paceļas līdz "debesīm". Pie šīs Elektras tēmas – vai ir iespējams atriebt vardarbību ar vardarbību un cik liels var būt cilvēcības un sāpju mērs – režisors vēl atgriezīsies ar 10 gadu režijas pieredzi, Aktieru zālē 1977. gadā iestudējot Lāslo Ģurko lugu "Elektra – mana mīla".