1937. gadā K. Odets uzraksta savu labāko darbu – lugu “Zelta puisēns”–, kuras centrā izvirza jautājumu par cilvēka dabiskajām tiesībām uz savām spējām atbilstošu vietu dzīvē, un parāda, cik neiespējami šīs tiesības realizēt kapitālisma apstākļos. Debesskrāpju un Brodveja grezno reklāmu ugunīs sadeg viss – mīlestība, sapņi, sirdsapziņa, it viss, kas cilvēkā cilvēcisks, tiek pārrēķināts dolāros. Cilvēks ir tikai ierocis veikalnieku un gangsteru rokās. 

Vēlēšanās no dzīves izplēst savu daļu noved Ņujorkas vijolnieku Džo Bonaparti boksa antrepreniera Mūdija kantorī. Tikai uz laiku viņš nodomājis apmainīt dziedošo vijoles lociņu pret smagajiem boksa cimdiem... Baigā tukšumā bezcerīgi atbalsojas Džo aplaupītās dvēsele kliedziens nekad, nekad viņš nav cīnījies par sevi, par savu nākotni, par savu mīlestību.