M. Zīverta pirmais darbs teātrī. Par savu pirmo skatuves debiju viņš izteicies, ka nav domājis iztapt publikas gaumei, bet gan radījis pilnīgi patstāvīgu mākslasdarbu. 

Jaunais inženieris Māriņš fanātiski tic sapnim par naftu Latvijā un šo sapni izsapņo ne tikai nomodā, bet arī sapnī. Viņš redz un dzird, kā šlācas nafta, kā paceļas jaunas fabrikas un pilsētu skvēri, bet šim melnajam zeltam šobrīd nav vērtējuma, un jaunais inženieris no ideālista pārvēršas par “zvēru un izsūcēju” - nosit strādnieku algas, nežēlīgi izrēķinās ar strādniekiem un nošauj pat sievieti, ko agrāk mīlējis, jo viņa nostājusies strādnieku pusē. Tad Māriņš pamostas un viss, izrādās, bijis sapnis.

“Valdības ložā deputāts Dubins neticīgi braucīja bārdu. Naftas ražošana Latvijā? Muļķības. Nekādas “šeftes” nevar iznākt, ja rīkojās kā lugas varonis.” (Filma un Skatuve, Nr.56_26.09.1931)