Nikolajs fon Drīzens (1868–1935) bija cieši saistīts ar Nikolaja Jevreinova inspirēto "Seno teātri", kas par savu mērķi izvirzīja viduslaiku un renesanses teātra formu maksimālu restaurāciju. Iestudējot spāņu teātra zelta laikmeta darbu Pedro Kalderona de la Barkas traģēdiju "Dzīve – sapnis", režisors deklarēja "Es redzu Kalderona lugu "Dzīve – sapnis" kā izrādi, kas notiek, autoram vēl dzīvam esot, t. i., ap 1636. gadu. Izrāde Paradas Buen Retiro pilī Madridē. Tā kā karalis Filips IV bija liels teātra cienītājs un nežēloja līdzekļus inscenējumiem, tad lugu izrāda lielā krāšņumā."

Aktieri, kuriem gan tuvākas M. Servantesa varoņu komiskās izdarības, tomēr veiksmīgi iekļāvās šajā neparastajā stilistikā. Īpaši Sigismundo lomas tēlotājs Jānis Ģērmanis.

Aizrautīgu atbalstu inscenējumam sniedza oriģināliem uzdevumiem allaž atsaucīgais gleznotājs Niklāvs Strunke (1894–1966).

Sniedze, E., Latvijas Nacionālais teātris, 76. lpp.