Satīra par veikalnieku aprindām un jaunās paaudzes liberālajiem uzskatiem morāles jomā iemanto plašu publikas mīlestību. L. Špīlberga “palaidnīgās” tirgotāju atvases Alises lomā plaši izmanto improvizāciju un žilbina publiku ar humora izjūtu un skatuvisko temperamentu. Kaut arī presē A. Bērziņš uzsver, ka visi Latvijas iedzīvotāji nav tādi kā izrādē redzamā sabiedrība, viņš atzīst, ka aktieri izrādē jūtas kā zivis ūdenī.

Izrāde gūst sensacionālus panākumus. To izrāda sezonā 21 reizi. 

“Aleksis Mieraluks savā makslā pēc būtības ir cilvēku un sabiedrības negāciju vērotājs, tieši ass vērotājs, bet mazāk - apzinīgs to apkarotājs. Taču satīrai ir noteikta vieta viņa īstenības analīzē. Un viņu pievelk tādas lugas, kurās ir satīras elementi. Režisors ideāli sadalīja lomas - Baumaņi (E. Jēkabsone, A. Mierlauks) krāsās sakāpināti līdz karikatūrai, Klēbergi (J. Skaidrīte, T. Valdšmits) ar vācisku klīrīgumu, Vabiņi (B. Rūmniece, T. Podnieks) ar pastublu vientiesīgumu. Un pāri visam – L. Špīlbergas Alise, kur līdzās trāpīgam raksturojumam aktrise plaši izmanto improvizāciju, žilbinot ar savu atjautu un skatuvisko temperamentu."

L. Dzene, Drāmas teātris