Traģēdijas "Jāzeps un viņa brāļi" iestudējums bija viens no augstākajiem Alekša Mierlauka lidojumiem. Iestudējuma veiksmi nodrošināja gan viņa pieredze, gan uzticēšanās autora lugai.

Īpaši publiku pārsteiguši izstrādātie brāļu skati, kas veido opozīciju galvenajam varonim Jāzepam. Atmosfēra un ansambliskums tolaik nav pašsaprotams jēdziens, jo aktieriem nereti tiek izsniegts tikai viņa lomas teksts, bet, iestudējot "Jāzepu un viņa brāļus", A. Mierlauks veicis lugas analīzi visam ansamblim, brāļu grupa veido kopēju skatuvisko tēlu, tiek domāts par tās ritmu, dinamiku, kopējās emocijas izpausmi. 

Pat Rainis pēc pirmizrādes dienasgrāmatā raksta "Sevišķi nopelni Mierlaukam kā režisoram. Var redzēt, ka viņš strādājis pie šī darba ar lielu mīlestību."

Jāzepa lomu sākotnēji mēģina Alfreds Amtmanis-Briedītis, bet pēc Aspazijas pieprasījuma pirmizrādē spēlē Jānis Ģērmanis, īpaši emocionāli nospēlējot divskatu ar Dinu – Mirdzu Šmitheni.