Ar šo iestudējumu tika atklāta 1920./1921.gada sezona.

Aleksis Mierlauks Rūdolfa Blaumaņa lugās nesvītroja ne rindiņu un cieši pieturējās pie dramaturga norādēm pat attiecībā uz rekvizītiem. Arī dekorators gleznotājs Eduards Brencēns tiecās radīt autentisku vidi, maksimāli tuvinot gan darbības vidi, gan aktierspēli reālismam.

Šis uzvedums ir zīmīgs ar to, ka tajā nosacīti ir Blaumaņa klātbūtne, jo Aleksis Mierlauks šajā uzvedumā diezgan tieši tēlu traktējumu pārmanto no Jēkaba Dubura "Indrānu" pirmiestudējuma Rīgas Latviešu teātrī 1904. gadā, kurā pats bija spēlējis un kura mēģinājumos Blaumanis ir sēdējis klāt un pats personīgi devis norādījumus aktieriem.

Galvenajās lomās ir Aleksis Mierlauks un Berta Rūmniece. Par viņu tandēmu saglabājies vērtējums "Var sacīt, ka latviešu teātris nekad vairs neredzēs tik labus Indrānu tēva un mātes atveidotājus, kādi ir Mierlauks un Rūmniece."