Viktors Igo

Viktors Igo bija franču romantisma rakstnieks, kas darbojās arī dzejā, dramaturģijā un publicistikā.

Dzimis Bezansonā. Bērnību pavadīja Marseļā, Korsikā, Elbā, Itālijā un Madridē, periodiski atgriežoties Parīzē. Mācījās licejā, un 14 gadu vecumā sāka literāro darbību. 1841. gadā viņu ievēlēja Franču akadēmijā, bet karalis Luijs Filips iecēla pēru kārtā. Politiskajā dzīvē Igo iestājās par nāvessoda atcelšanu, preses brīvību un sociālo līdztiesību.

Pēc 1848. gada revolūcijas viņš bija iesaistīts likumdošanas un satversmes sapulces darbā. Kad Francijā varu pārņēma Napoleons III, Igo devās trimdā uz Briseli, vēlāk uz Džērsiju un Gērnsiju. Uz Parīzi atgriezās 1870. gadā. Miris 1885. gadā Parīzē, apglabāts Panteonā.