Rūdolfs Kronbergs

Rūdolfs Kronbergs (1911–1977) bija gleznotājs un aktieris, kas strādāja Dailes teātrī, Nacionālajā teātrī un Stokholmas Latviešu teātrī.

Mācījies Liepājas Mākslas un amatniecības skolas Dekorāciju nodaļā (1924–1929), pēc tam studējis Parīzes Dekoratīvās mākslas skolā un privāti glezniecību. 1932. gadā iestājās Latvju aktieru arodbiedrības teātra skolā un 1936. gadā to absolvēja. Bijis dekorators Liepājas Tautas teātrī, Dailes teātrī, Nacionālajā teātrī un Ceļojošajā teātrī. Aktieri viņu uzaicināja kļūt Eduards Smiļģis; lomas spēlējis Dailes teātrī (1934–1939) un Nacionālajā teātrī (1939–1940). 1945. gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur Stokholmas Latviešu teātrī spēlēja galvenās lomas un veidoja izrāžu scenogrāfiju.

Kopā ar ķīmiķi Valdi Bigestānu 1953. gadā patentēja jaunu krāsas veidu un tehniku, ko nosauca par pastolaku. Šajā tehnikā tapa viņa pazīstamākais darbu cikls par akmeņiem un kristāliem. Darbi izstādīti Latvijā, Zviedrijā, Francijā, Anglijā, ASV un citur, un par izstādēm Parīzē un Londonā saņemtas atzinīgas preses atsauksmes.