Lugā “Rudens rozes" ārēji nosvērtā un rāmā, bet iekšēji kvēlā rūpnieka Vītola kundze Astra savu īsto pusi sastop tad, kad ir jau divdesmit piecus gadus nodzīvojusi laulībā ar citu un uzaudzinājusi meitu. Tas ir pašaizliedzīgs zinātnieks, kas sievietē, pretēji baudītājam Vītolam, meklē vispirms draugu un tagad atrod to Astrā. Abos uzplaukst kvēla mīlestība, kas kulminācijas punktu sasniedz Astras sudrabkāzās ar Vītolu. Šī mīlestība Astrā izraisa miesīgo un garīgo daiļumu, kas viņā bijis it kā aizkaltis, viņa uzliesmo kā zvaigzne un apžilbina arī savu vīru, kas, apprecējis viņu bez mīlestības, tagad iemīlas viņā, un arī viņam sudrabkāzās ir īstās kāzas. Šie trīs piedzīvojušie cilvēki kaist mīlestībā un neredz, ka tā apskurbinājusi arī ceturto – Vītolu meitu Ritu. Un viņas izredzētais ir tas pats, ko mīl viņas māte. Šo četru cilvēku jūtas sarežģas lielā mezglā, ko beidzot gudri atrisina Astra, kaut arī nodarīdama pāri savai sirdij.

Astru tēlo L. Špīlberga, viņas vīru J. Ģērmanis, meitu I. Graudiņa, zinātnieku A. Petrovskis. Starp pārējām personām iezīmīgākā ir kāda mūžīgi iemīlējusies, vairākkārt šķīrusies kundze, ko tēlo Anta Klints.