Knuts Skujenieks
Knuts Skujenieks (1936–2022) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis. Studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1954–1956), beidzis Maskavas Maksima Gorkija Literatūras institūtu (1961).1962. gadā nepamatoti notiesāts par pretpadomju aģitāciju un neziņošanu par bīstamiem valsts noziegumiem, septiņus gadus pavadījis ieslodzījumā nometnē Mordovijā (1962–1969). Reabilitēts 1989. gadā.
Desmit dzejoļu krājumu autors, dzejā skaudri tverta cilvēka iekšējās pasaules problēmas, formā tiecies savienot tradīciju ar novatorismu; folkloras intonācijā pausts garaspēks (“Lirika un balsis”, 1978; “Iesien baltā lakatiņā”, 1986). Krājumā "Sēkla sniegā" (1990) apkopota Mordovijas nometnē tapusī dzeja. 90. gadu dzejai raksturīga ironija un pašironija, paradoksāls dzīves vērojums.
Knuts Skujenieks bijis poliglots, atdzejojis no Eiropas tautu valodām, atdzejojis Balkānu tautu, lietuviešu, spāņu, skandināvu, grieķu, poļu, somu u. c. tautu dzejnieku darbus, kā arī šo tautu tautasdziesmas, balādes u. c.
70.–90. gados aktīvi iesaistījies dzejas vērtēšanas procesā, popularizējis cittautu dzeju, rakstījis par folkloru (raksti apkopota krājumā "Paša austs krekls" (1987) un Rakstos).
Skujenieks bijis jauno dzejnieku un atdzejotāju skolotājs, mudinājis latviešu literatūru bagātināt ar cittautu dzejas un folkloras pieredzi.
Desmit dzejoļu krājumu autors, dzejā skaudri tverta cilvēka iekšējās pasaules problēmas, formā tiecies savienot tradīciju ar novatorismu; folkloras intonācijā pausts garaspēks (“Lirika un balsis”, 1978; “Iesien baltā lakatiņā”, 1986). Krājumā "Sēkla sniegā" (1990) apkopota Mordovijas nometnē tapusī dzeja. 90. gadu dzejai raksturīga ironija un pašironija, paradoksāls dzīves vērojums.
Knuts Skujenieks bijis poliglots, atdzejojis no Eiropas tautu valodām, atdzejojis Balkānu tautu, lietuviešu, spāņu, skandināvu, grieķu, poļu, somu u. c. tautu dzejnieku darbus, kā arī šo tautu tautasdziesmas, balādes u. c.
70.–90. gados aktīvi iesaistījies dzejas vērtēšanas procesā, popularizējis cittautu dzeju, rakstījis par folkloru (raksti apkopota krājumā "Paša austs krekls" (1987) un Rakstos).
Skujenieks bijis jauno dzejnieku un atdzejotāju skolotājs, mudinājis latviešu literatūru bagātināt ar cittautu dzejas un folkloras pieredzi.
