Jānis Muncis

Jānis Muncis (1886–1955) – režisors, mākslas un teātra teorētiķis, lugu autors, scenogrāfs, pedagogs, gleznotājs. 1910. gadā sācis dekoratora gaitas Jaunajā Rīgas teātrī pie J. Kugas, kopš 1912. gada scenogrāfs Interimteātrī Rīgā. 1. pasaules kara gados strādājis Maskavas Dailes teātrī un Petrogradas Marijas teātrī, mācījies V. Meierholda skatuves uzvedumu meistarības kursos. 1920. gadā atgriezies Latvijā, bijis viens no jaundibinātā Dailes teātra darbības teorētisko principu izstrādātājiem, režisors, dekorators, veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 70 Dailes teātra iestudējumiem. 1925. gadā Parīzē Starptautiskajā dekoratīvo mākslu izstādē ieguvis Grand Prix. 1926. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, tajā pašā gadā aizbraucis uz ASV, kur Kalifornijā Pasadīnas teātrī veidojis vairākus plašus inscenējumus, vienlaikus studējis filozofiju Kalifornijas Rietumu koledžā, 1932. gadā iegūdams filozofijas bakalaura grādu. 1932. gadā atgriezies Latvijā, veicis vairākus iestudējumus Nacionālajā un Dailes teātrī, kur tajā pašā gadā iestudējis savu drāmu "Diktators" (nav publicēta). Ievērību guvis ar plašiem brīvdabas uzvedumiem "Atdzimšanas diena" (1934) un "Tev mūžam dzīvot, Latvija" (1936) ar V. Plūdoņa un L. Breikša tekstu. Līdztekus Muncis strādājis Sabiedrisko lietu ministrijā par mākslas referentu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1934). 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, bijis mācību spēks Minhenē un Augsburgā. 1949. gadā izbraucis uz ASV, apmeties uz dzīvi Holivudā, strādājis par pasniedzēju Pasadīnas teātra skolā, iztiku pelnījis ar telpu dekorēšanu. Sarakstījis patriotisku drāmu triloģiju "Daugavieši". Pēc Munča nāves izdota viņa grāmata "Jaunais Dailes teātris" (1-2, 1975), kurā autors vēsta par Dailes teātra tapšanu un koncepciju. Rokrakstā palikušas Munča grāmatas "Inscenējuma formas problēmas" un "Dailes teātra tapšana".