Jānis Muncis

Jānis Muncis (1886–1955) – režisors, mākslas un teātra teorētiķis, lugu autors, scenogrāfs, pedagogs, gleznotājs. 1910. gadā sācis dekoratora gaitas Jaunajā Rīgas teātrī, kopš 1912. gada scenogrāfs Interimteātrī. Rīgā. 1. pasaules kara gados strādājis Maskavas Dailes teātrī un Petrogradas Marijas teātrī, mācījies V. Meierholda skatuves uzvedumu meistarības kursos. 1920. gadā atgriezies Latvijā, bijis viens no jaundibinātā Dailes teātra darbības teorētisko principu izstrādātājiem, režisors, dekorators, veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 70 Dailes teātra iestudējumiem. Starptautiskajā dekoratīvo mākslu izstādē Parīzē ieguvis Grand Prix (1925). 1926. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, tajā pašā gadā aizbraucis uz ASV, kur Kalifornijā Pasadīnas teātrī veidojis vairākus plašus inscenējumus, vienlaikus studējis filozofiju Kalifornijas Rietumu koledžā un 1932. gadā ieguvis bakalaura grādu filozofijā. 1932. gadā atgriezies Latvijā, veicis vairākus iestudējumus Nacionālajā un Dailes teātrī, kur tajā pašā gadā iestudējis savu drāmu "Diktators" (nav publicēta). Ievērību guvis ar plašiem brīvdabas uzvedumiem "Atdzimšanas diena" (1934) un "Tev mūžam dzīvot, Latvija" (1936) ar V. Plūdoņa un L. Breikša tekstu. Līdztekus strādājis Sabiedrisko lietu ministrijā par mākslas referentu. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, bijis mācību spēks Minhenē un Augsburgā. 1949. gadā izceļoja uz ASV, apmeties uz dzīvi Holivudā, strādājis par pasniedzēju Pasadīnas teātra skolā, iztiku pelnījis ar telpu dekorēšanu. Sarakstījis patriotisku drāmu triloģiju "Daugavieši". Pēc nāves izdota viņa grāmata "Jaunais Dailes teātris" (1–2, 1975), kurā autors vēsta par Dailes teātra tapšanu un koncepciju. Rokrakstā palikušas Munča grāmatas "Inscenējuma formas problēmas" un "Dailes teātra tapšana".