Opera

Riharda Štrausa operā Rozes kavalieris komiskas situācijas un valša vieglums savijas ar emocionālu smeldzīgumu, ļaujot publikai baudīt smalku, ironijas un melanholijas caurstrāvotu stāstu par mīlestību un nenovēršamo laika ritējumu.

Īpaši labi tas tiek atklāts feldmaršala kundzes vēstījumā iemīļotajam Oktaviānam: Laiks ir kaut kas savāds. Mēs dzīvojam rāmi, un laiks nav nekas. Bet tad pēkšņi tu jūti vairs tikai laiku. Tas ir ap mums, tas ir arī mūsos. Tas iebirst sejās, tas iebirst spogulī, tas ieplūst man deniņos. Un arī starp tevi un mani tas plūst bez skaņas kā smilšu pulkstenī.

Izrāde vācu valodā.

Tulkojuma titri latviešu un angļu valodā.