Tautas luga 2 daļās

Cīruļu saime saņem ziņu, ka loterijā vinnējuši milzīgu naudas summu. Negaidītais laimests sagriež ierasto dzīvi kājām gaisā. Saimniece sadomājas esam īsta lielmāte – vairs neļauj brālim precēties ar viņa iecerēto – vienkāršu kalponi, gandrīz padzen no mājām vīramāti.

Kuram gan nav ienācis prātā, ka nenāktu par skādi laimēt loterijā ko lielāku par lietussargu? Un kurš, liekot roku uz sirds, ir gatavs teikt, ka ir gatavs godam izturēt pārbaudījumu ar lielu naudu?

Rūdolfs Blaumanis tautas lugu Ļaunais gars uzrakstīja 1892. gadā. Režisore Inese Mičule, iestudējot lugu šodien, aizdomājas: “Ja paceļam skatienu virs ierastā lugas apzīmējuma tautas luga, tad nevar nepamanīt, ka Blaumanis runā par kaut ko ļoti būtisku – kas tu esi šai pasaulei? Puteklis, vai kaut kas vairāk? Vai tu esi tavs vārds, tava zeme, vai tava manta? Jau lugas sākumā autors viltīgi izmet frāzi, ka laime no naudas nav šķirama kā saule no dienas. Un izveido pamatīgu virpuli, kurā lugas varoņi cenšas nobalansēt starp laimi un mantu, starp jūtām un prātu. Cilvēks apjūk un, atkal Blaumani citējot, staigā kā kaķis dūmos, un tas notiek kā autora laikos, tā mūsdienās.”