Vardarbība pret sievietēm joprojām ir neatņemama kara rituāla sastāvdaļa. Karš liek uzdot jautājumus par to, kāda ir mūsu atbildība briesmu situācijā un kādi ir mūsu aizsardzības mehānismi. Poļu režisore Marta Gornicka, “Sieviešu kora” un Politiskās balss institūta dibinātāja Maksima Gorkija teātrī Berlīnē, ir radījusi kora izrādi, kas balstās ukraiņu, poļu un baltkrievu māšu un viņu bērnu liecībās. Viņas stāsta, kā bēgušas no kara un vajāšanas un kā uzņēmušas bēgļus savās mājās Polijā.

“Laikā, kad Ukrainas zeme mirkst asarās, mums ir vajadzīgs teātra transformējošais spēks. Spēja runāt arī par visbriesmīgāko. Mums ir vajadzīgs koris – kopienas spēcināšanas un dziedināšanas prakse.” Māšu kori veido vairāk nekā divdesmit karā izdzīvojušās – kara vardarbības un bombardēšanas liecinieces. Ar balss spēku mātes izdzied neizsakāmo un aizstāv savas kultūras saknes.