Moljēra spožā komēdija “Tartifs” tiek dēvēta par visu laiku lugu, un tas nav pārspīlēts: lai arī rakstīta 1664. gadā, tā joprojām ar panākumiem tiek iestudēta teātros visā pasaulē un jau astoņas reizes tikusi arī ekranizēta. Smalkais, vieglais, smieklīgais un tajā pašā laikā dziļais, gudrais un trāpīgais teksts joprojām nav zaudējis ne savu šarmu, ne aktualitāti – tam par iemeslu kalpo arī fakts, ka autoram izdevies radīt pārlaicīgus tēlus un situācijas.

...Cienījamā Orgona kunga mājā apmeties kāds Tartifs – svēts cilvēks, pēc saimnieka un viņa mātes domām. Pārējie mājnieki gan nepiekrīt šādam vērtējumam, taču visi mēģinājumi pārliecināt Orgonu ir ne tikai veltīgi, bet arī izraisa viņā patiesas dusmas un stiprina pārliecību par sliktajiem nodomiem, ko perina sieva, bērni un kalpi. Tikmēr viesis ievieš savu kārtību mājā, un Orgons ne tikai visam piekrīt, bet pat gatavojas izprecināt Tartifam savu meitu, lai gan viņa jau sen ir apsolīta citam. Šim plānam nepiekrīt ne meitene, ne viņas īstais līgavainis, ne brālis, ne... Vispār šim plānam gandrīz neviens nepiekrīt, tāpēc skatītāju gaida intrigas, sazvērestības un īstas cīņas... par naudu un jūtām.

Režisors Sergejs Golomazovs šajā iestudējumā iecerējis izpētīt cilvēka neziņas pārlaicīgo dabu, kas ir tikpat komiska, cik bīstama. Par laimi, šajā stāstā uzvar veselais saprāts un mīlestība!