Kaligula
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrisJau pagājušas trīs dienas, kopš imperators Kaligula ir pazudis un par viņu nav nekādu ziņu. Ne satrauktie senatori, ne noraizējušies draugi nezina, kāds ir viņa prombūtnes iemesls. Varbūt pie vainas ir nesenā mīļotās māsas nāve? Vai varbūt imperators ir slims? Vai varbūt... Vai varbūt ir pienācis laiks padomāt par to, kurš tagad vadīs valsti? Par laimi, gribētāju ir pietiekami daudz. Tomēr Kaligula atgriežas. Taču viņš ir mainījies, un tagad viņš plāno mainīt arī pasauli.
Luga, kuru Albērs Kamī sāka rakstīt 1938. gadā un pabeidza 1944. gadā, ir viens no populārākajiem šī autora darbiem: dziļi ironiska, neuzkrītoši filozofiska un patiesi aizraujoša. Turklāt senajā Romā tika risināti jautājumi, kas ir ārkārtīgi aktuāli arī mūsu laikam, bet varoņi savukārt varētu dzīvot kaimiņu ielā.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Autors | Albērs Kamī |
Režisors | Sergejs Golomazovs |
Tulkotāji | Jevgeņijs Gornijs Oļegs Postnovs |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Albēra Kamī lugas uzvedums Sergeja Golomazova režijā iekļaujas teātra šosezon pieteiktajā varas izpētes tēmā, taču raisa pretrunīgus iespaidus mākslinieciskā risinājuma un estētikas ziņā.
Režisora Sergeja Golomazova jaunākā izrāde Kaligula iekļaujas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra deklarētajā varas izpētes tematikā, piedāvājot skaļu un vērienīgi inscenētu interpretāciju
Vai vara, īpaši absolūta, ir savietojama ar cilvēcību? Ko tā nodara visiem varas noslēgtajā, klaustrofobiskajā aplī ieslēgtajiem? Tā nes sev līdzi asinis un uzurpatora degradāciju, turklāt teātris ir skaudrs savā diagnozē – tā (degradācija) absolūtas varas gadījumā ir neizbēgama.