Meklēt...

Pīters Pens. Sindroms

Latvijas Nacionālais teātris
Pievienot vērtējumu
9.2
198 vērtējumi

Nostalģiska drāma.


Atceros, kad biju mazs, es nemanīju, ka es augu. Viss šķita pašsaprotami. Un tad reiz kāds cilvēks man uz ielas pateica “jūs”. Man tas bija īsts šoks. Atceros, pēc šī gadījuma es nedēļas divas nevarēju atgūties un neliku mammai mieru ar jautājumiem – kas tas bija? Kā, vai tad tā būs vienmēr? Es līdz pat šai dienai atceros vietu Maskavā, kur tas notika, un tad, kad es vēl dzīvoju tur, katru reizi ejot tai garām, mani pārņēma drebuļi. Tagad esmu pieradis.

Izrādes ilgums
1st. 50min. (1 cēliens)
Sezona
2023 / 2024
Pirmizrāde
1. februārī, 2024.
teatravestnesis.lv
teatravestnesis.lv - Atis Rozentāls

Pīters Pens. Sindroms neapšaubāmi ir pieredze, kas mūsu skatītājam – arī sadusmotajam un neizpratnes pilnajam – ir vērtīga. Tā ir teātra valoda, kas noteikti par labu nāk arī aktieriem. Piemēram, Kārlis Reijers Mihaila Čehova lomā īso epizodi izveido tik koncentrēti dramatisku, ka aizmirst to nevar.

diena.lv
diena.lv - Henrieta Verhoustinska

Režisors Dmitrijs Krimovs Latvijas Nacionālā teātra izrādē Pīters Pens. Sindroms atklājas kā iztukšots mākslinieks, kura vienīgā iespēja svešumā turpināt dzīvi ir turpināt radīt to, ko viņš vislabāk prot, – savu mākslu

lsm.lv
lsm.lv - Kitija Balcare

Izrādē cits citam pāri klājas tematiski slāņi – mākslinieka vientulība un atbildība, novecošana, īstuma un šķituma attiecības, bet pašā viducī, apzināti vai ne, tomēr kā tāds zirnis skaisto ainu pēļos spiež "maigās varas" kodols.

delfi.lv
delfi.lv - Ieva Rodiņa

"Pīters Pens. Sindroms" ir izrāde par sairušo pasauli, kurā patiesa vērtība ir tikai īsiem laimes brīžiem – no olas, pret sienu sašķaidītas, piedzimstot skaistam saulrietam, no balta palaga rodoties jūras dzelmei, no baltas lapas izšķiļoties ugunskuram u. tml.

ir.lv
ir.lv - Edīte Tišheizere

Stāsts par Egona Dombrovska atveidoto novecojušo vai mūžīgo Pīteru Penu, kurš kopā ar tikpat senilo, Ditas Lūriņas spēlēto laumiņu aizvien no jauna kādam bērnam rāda brīnumpasauli, uz kuru atsauc arī savus bijušos rotaļbiedrus, nu jau sirmus večukus un vecenītes, tiek stāstīts skatuviski krāšņi. Aktieri spēlē ar uzticēšanos un atdevi. Tikai starp šiem brīnumiem ir daudz kas tāds, kas izraisa manī rūgtu pretestību.