Meklēt...

Sēras piestāv Elektrai

Valmieras Drāmas teātris
Pievienot vērtējumu
9.2
78 vērtējumi

Tāpat, kā visiem citiem, arī Menoniem ir skeleti skapjos – tikai daudz ļaunāki. Menonu dzimtas stāsts risinās 19. gadsimta 60. gados Jaunanglijas pilsētiņas nomalē pēc Amerikas Pilsoņu kara beigām.Jau 1926. gadā Jūdžins O’Nīls (1888 - 1953) savā piezīmju žurnālā aizdomājās, vai ir iespējams uzrakstīt mūsdienīgi psiholoģisku lugu, sakausējot to vienā veselumā ar seno grieķu traģēdiju sižetu. O’Nīla vēršanās pie antīkā mīta bija saistīta ar krīzes iestāšanos viņa laika intelektuālajā un garīgajā sfērā, kura izveidojās pēc Pirmā Pasaules kara. Taču atšķirībā no Eshila un Sofokla – O’Nīls neuzskatīja, ka slepkavība var būt taisnīga. Viņš bija familiārs ar senajiem grieķiem, vācu filozofu Nīčes, Freida un Junga psihoanalīzi, un to visu iekļāva savā jaunajā darbā „Sēras piestāv Elektrai” (1931), to nodēvējot par „visambiciozāko lietu, ko esmu risinājis.”Izrādes pamattēma, atšķirībā no antīkajiem paraugiem, ir nevis cilvēka sadursme ar nepielūdzamo likteni, bet gan personības sadursme ar dziļi cilvēka iekšienē noglabātajiem noslēpumiem, kaislībām un vēlmēm. Savdabīgas pārdomas par tām mācībām, ko cilvēcei snieguši šausminošie un bezjēdzīgie kari, iekšējā refleksija un sirdsapziņas parādīšanās cilvēka dvēselē – tas ir mūsu laikmets, kas turpina mīta likteni un “pārraksta” tā nobeigumu.

Izrādes ilgums
3st. 30min. (3 cēlieni)
Sezona
2022 / 2023
Pirmizrāde
25. februārī, 2023.
09.06
Svētdiena
13:00

Valmieras Drāmas teātris, Kurtuve

Valmiera, Rīgas iela 25a
Biļetes

Atsauksmes

Egle – 6.6

Pamatā arvien tomēr seksuāla rakstura problēmas un garīgas vainas, kā jau autoram tas lugā ierakstīts. Uz reālā kara fona (lai gan izrādes pieteikums sola izmeklēt arī šo ļaunumu) izrāde ir tikai smuka un bezgalgara "filosofēšana". Diāna Krista Stafecka malacis, smago lomu nospēlē atbildīgi.

3
user827816 – 10.0

Klasika neuzrunā. Ritms lēns. Kaislības pret māti, brāli, mīļāko.. nenoticēju. Aizgāju pēc otrā cēliena. Par garu.

2
Paprikoze – 7.0

Izrādē smuki kostīmi, mūzika, ieturēts stils un kustība, bet nu stipri par garu, viss tā kā ir skaidrs jau pusceļā. Dīvaini, ka scenogrāfijas kāpnes netiek apdzīvotas un izmantotas pilnībā, nesapratami, kas ir Mārtiņa Meiera varonis un ko tur dara. Tā jau smuki, bet mūsdienām neaktuāli, lai līdzpārdzīvotu.

1
idraudina – 10.0

Melnbalta spriedze. Piesātināti - laiks paskrien nemanot.

0
DelFeldo – 10.0

Izcils vizuālais risinājums, lieliski tērpi, režija un aktierdarbi!

0
LAUMA IZAKA – 10.0

Izcila aktierspēle, skatuves noformējums - minimālisms, bet tik atbilstoši saskan ar izrādes tēmu. Lavīnijas lomu Diāna Krista Stafecska nospēlē emocionāli un psiholoģiskā sakāpinājumā vienkārši perfekti! Tēma protams smaga, traģiska, bet klasiska.

0
Gunda – 10.0

Izcila izrāde

0
rasma – 10.0

Ļoti laba izrāde.Sen nekas tik labs nebija redzēts.Paldies visiem Valmieras teātrī.

0
Ģirts Spirts – 6.0

Nu nebija. Nesapratu Lavīnijas ideju. Tā bija paslēpta aiz plakātiska tēlojuma un eksaltētas runas manieres. Nenoticēju. Gaismas kopā ar tērpiem un scenogrāfiju ir labākā daļa no visa. Atzīstami un ticami Ezras, Orina un Pītera lomu tēlojumi. Un Koris, protams.

0
Rūta – 10.0

Liels Paldies par 7.01.24 izrādes brīnišķīgo sniegumu! Jutu ka izrāde ir "Dzīva"

0
Maira – 9.0

Izcila , piesātināta, emocionāli smaga izrāde

0
Daiga – 4.0

Pietrūka teātra. Tas varētu būt radio iestudējums, kur katrs pats var uzburt savus tēlus un apkārtējo vidi, jo izrādē nevarēja just ne mīlestību, ne kaisli, ne naidu. Vienīgais dzīvais tēls uz visu pārējo fona bija Aksela Aizkalna atveidotais Orins.

0
emirei – 8.0

Ieva Puķe ir TIK brīnišķīga! Absolūti, eleganti iznes izrādi, atstājot pārējo kolektīvu fonā.

0
Sirdsapziņa – 9.0

Izrāde, kas liek pārdomāt vēlreiz, ap ko griežas pasaule un kur tajā esmu es pats. Skaisti un baudāmi, melnbaltā.

0
user694629 – 10.0

Izrāde paņem savā varā. Izcila režija, aktieru darbs, kostīmi, scenogrāfija.

0
1994 – 10.0

Aktierspēle, scenogrāfija, mūzika, kostīmi - viss savienojas, līdzdarbojas un IR!

0
lsm.lv
lsm.lv - Kitija Balcare

Atstājot skatītājā jautājumu par ļaunuma nezūdamības iemesliem un karastāvokli cilvēkā pašā, Valmieras teātra pagaidu mājvietā "Kurtuve" traģēdijā "Sēras piestāv Elektrai" atbaidošo cilvēka dabu daudzslāņaini portretē režisore Inese Mičule.

la.lv
la.lv - Normunds Akots

Ar iestudējumu “Sēras piestāv Elektrai” režisore Inese Mičule dāvā publikai iespēju Valmieras teātrī izbaudīt stilistiski filigrāni izslīpētu O’Nīla lugas lasījumu.

diena.lv
diena.lv - Undīne Adamaite

Inese Mičule Valmieras teātrī apliecina sevi kā Oļģerta Krodera pārliecības – vardarbība cilvēku iznīcina kā garīgu būtni – cienīgu mantinieci

ir.lv
ir.lv - Edīte Tišheizere

Pirmizrāde Sēras piestāv Elektrai apliecina Valmieras teātra spēju metaforās runāt par laika izjūtu un uzturēt uguni Kurtuvē