Vai jūs kādreiz ir nodarbinājis jautājums, vai no pasaules ir iespējams nokrist? Kāpēc putni tik dīvaini pārvietojas? Kā tik precīzi var piedāvāt nopirkt tieši to, kas jūs interesē, it kā kāds būtu noklausījies domas? Alvja Hermaņa otrā pirmizrāde īsā laikā Operācija Mindfuck ir veltīta aktuālam tematam — sazvērestības teorijām. Stāsts ir vienkāršs un sarežģīts reizē, jo tiecas atmaskot dažādas teorijas, kas pēdējos gados pārpildījušas internetu, un vienlaikus vietā piedāvā savu.
Operācija "Mindfuck"
Jaunais Rīgas teātris
Operācija "Mindfuck"
Domājot par XXI gadsimta cilvēkiem un jaunajiem dzīves izaicinājumiem, dodamies mūsdienu informatīvās telpas labirintos. Un ielūkojamies troļļu fabrikā, kur tiek izgudroti “patiesi” stāsti un attīstītas sazvērestības teorijas, lai sašūpotu cilvēkiem pamatus zem kājām un nojauktu skaidrību domāšanā. Te tiek radīta informācija datoru lietotājiem, piegriezta pēc katra individuālā ģīmja un līdzības, ņemot vērā viņu privātos datus. Te tiek konstruēti jauna tipa politiķi, jauni valsts premjera kandidāti, ieviešot sajukumu ideoloģijās. Autoru dueta Jielas Ronenas un Dmitrija Šāda šopavasar radītā komēdija ļauj nonākt otrpus datora ekrānam un paskatīties, kā top rakstīts tas, ko mēs savos datoros un telefonos nereti lasām.
Režisors
2,2
Aktieris
3,0
Artuss Kaimiņš, Sandra Kļaviņa, Gerds Lapoška, Ritvars Logins, Elvita Ragovska, Dāvids Pētersons, Lolita Stūrmane, Sabīne Tikmane
Scenogrāfs
2,8
Repertuārā
Kritiķu
vērtējums


Alvja Hermaņa jaunākais iestudējums "Operācija "Mindfuck"", neapšaubāmi, ir izrāde-manifests. Tā ir loģisks turpinājums režisora pieteiktajai Jaunā Rīgas teātra 2022./2023. gada sezonas mākslinieciskajai programmai – kļūt par intelektuālā diskursa centru, citiem vārdiem sakot – ideju ledlauzi Latvijas kultūrtelpā.


Konsekvences trūkums režisoriskajā pieejā neļauj izrādei pienācīgi uzdzirkstīt. Vācieši tekstu klasificēja kā jauna tipa mūsdienu komēdiju, un abi autori to attiecīgi arī iestudēja. Galu galā viss izrādē atainotais ir tikai šolaiku dzīves absurdā sfēra un savā veidā turpina Roterdamas Erasma kādreiz aizsākto “slavinājuma” tradīciju.

Labākajos darbos, ko esmu redzējis JRT, par aktuālo, bet vēl biežāk par vispārcilvēcisko, vēstīja ne tikai caur intelektuālo dimensiju. Galvenais bija emocijās un arī domāšanā balstīts līdzpārdzīvojums. Domāju, ka JRT joprojām ir vienīgais Latvijas teātris, kur kaut ko tādu redzēt. Tomēr izpirktas biļetes uz gandrīz visām izrādēm arī nav rādītājs, ka viss ir labi. Laika gaitā pamatoti iegūtās veselīgās šaubu devas limits skatītājos var tikt arī izsmelts.
Skatītāju
atsauksmes

2,5
Egle
Viltus ziņas un troļļu fabrikas ir mega aktuāls mūsdienu fenomens. Un ļoti tieši skar arī mūsu dzīves te - šodien Latvijā. Tas, ka Hermanis izrādē paņem Kaimiņu un atsevišķās vācu autoru lugas vietās iesprauž pa kādam atpazīstamam pašmāju politiskās virtuves pipariņam, izrādi kopumā nekā nepadara aktuālu un svarīgu arī mums. Žēļ. Jo tāda virspusēja pakoķetēšana par nopietnām lietām ir zem JRT IQ. Nepatīk JRT arogantā poza, kurā teātris uzvedas tā, it kā viņi nu gan šajā pasaulē visu saprot, atpazīst un kritiski spēj novērtēt. Kāds ir sausais atlikums? Pārliecība, ka štruntīga luga, vāji aktieri, režisors nīgrs pseidointelektuālis, un - ka šīs troļļu problēmas nav mūsējās. Un JRT tik ražo jaunas "ludziņas".

7,8
arsme
Figņa par figņu. Pēc starpbrīdī pieejamā balzāmiņa otrais cēliens patika labāk. Nemīlu teātri, kur tik daudz biezā slānī samudrīta teksta.
Artusa Kaimiņa politologs runā Alvja Hermaņa manierē. Sandras Kļaviņas varone atgādina priori no "Vella kalpiem". Jaunie spēlēja lieliski, nav kur piesieties.

1,0
Skujins
Šis bija sliktākais, ko es esmu redzējis teātrī. Murgs.