Kad dienas kļūst īsākas un vakari tumšāki, ar iztēli sāk rotaļāties bailes – šis laiks ir kā radīts asinis stindzinošiem šausmu stāstiem!

Bija krēsla. Gar loga rūti skrāpējās zari, izmisīgi vēloties ielauzties iekšā, uz vecās sienas lēnām stiepās draudīgas ēnas, un sveces liesma ne uz mirkli nelikās mierā, liekot sirdij satraukti lēkāt. Pēkšņi viss apkārt apklusa, liesma nodevīgi nodzisa un aiz muguras lēnām iečīkstējās durvis… Kad dienas kļūst īsākas un vakari tumšāki, ar iztēli sāk rotaļāties bailes – šis laiks ir kā radīts asinis stindzinošiem šausmu stāstiem!

Par raganu burvestībām un veļiem, par kādu draudīgu pareģojumu un zilu zārku jūras krastā, par noslēpumainu būtni, kas savaldzina jauna arhitekta sirdi un aizved viņu nakts melnumā, par Rīgas Centrāltirgū nopirktu vecu spoguli, no kura dzīlēm uzglūn nāvējošas briesmas…

Izrādes pamatā izmantoti seši stāsti no Bārbalas Simsones sastādītā krājuma „Latviešu šausmu stāsti” (2016) - Aleksandra Grīna „Klusie ciemiņi” un „Vecāru Indriķa dzīvesstāsts”, Mirdzas Bendrupes „Helēna”, Viestura Reimera „Spogulis”, Vladimira Kaijaka „Vīzija” un Ralfa Kokina „Engures kapsētas zilā zārka stāsts”. Tie aptver dažādus laikus, sākot ar 20. gs. sākumu un beidzot ar mūsdienām, sniedzot nelielu ieskatu tajā, kas iedvesis bailes cilvēkos pēdējo simts gadu laikā.