Valentīnai un Katrīnai liktenis ir piespēlējis neveiksmīgas kārtis, taču daba abas ir apveltījusi ar apskaužamu spītu pārvarēt visas grūtības, pat ja tās iegriežas nedaudz kriminālā leņķī.

Pasaulē tā ir iekārtots, ka sievietes mīl ar ausīm, bet vīrieši ar vēderu. Un kādēļ gan īsta latgalieša ēdienkartē viens no mīļākajiem ēdieniem nevarētu būt pelmeņi? Jo tieši pašu gatavoti pelmeņi rada ģimenes, mājīguma, siltuma un mīlestības sajūtu. Ja tavā ģimenē šo sajūtu nav, tu tās sāc meklēt citur. Un mīlestība vairs nespēj pasargāt no problēmām un liktenīgām kļūdām. Kāds no gudrajiem ir teicis, ja problēmu var atrisināt ar naudu, tā nav problēma, bet gan izdevumi. Bet, ko iesākt ar liktenīgām kļūdām, par kurām jāmaksā cena, kas reizēm nav prātam aptverama, un tu nonāc tirgū, kur esi vienkārši prece, tāpat kā pārējās? Teiksiet teātris? Bet vai zināt, ar ko atšķiras dzīve no teātra? Ar to, ka uz teātri var atnākt vēlreiz…

Iestudējuma pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga „Mātes un meitas” (oriģ. “Дочки-матери”).