Īru miroņgalva
Dailes teātris“Piededzis olu kultenis tak nav pietiekams iemesls noslaktēt sievu.”
Kapsēta atkal ir pilna, tāpēc vietējais kapracis Miks Dauds ir nolīgts izrakt vecākos līķus, lai būtu vieta jaunajiem. Taču šoreiz "vecāko līķu” vidū ir arī Mika nelaiķes sievas mirstīgās atliekas. Konemāra ir mazs ciematiņš, kur arī ļaužu prāti nereti ir aprobežoti, un cieminieku vidū no sākta gala klīst nelāgas baumas par Mika sievas nāves apstākļiem. Tagad, kad pienācis laiks atrakt viņas kapu, šīs baumas atdzīvojas ar jaunu sparu.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Režisora asistente | Inga Krasovska |
| Autors | Mārtins Makdona |
| Kostīmu māksliniece | Sesija Kalfa |
| Režisore | Eimija Milbērna |
| Gaismu mākslinieks | Pīters Smols |
| Mūzikas konsultants | Kristaps Paegle |
| Scenogrāfe | Sesija Kalfa |
| Tulkotāja | Silvija Brice |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Dailes teātrī iestudētā izrāde “Īru miroņgalva” ir vēl viens sekmīgs Mārtina Makdonas darbu iestudējums Latvijas teātros. To šoreiz veikusi Īrijas vidi, jādomā, samērā laba pārzinātāja – angļu režisore Eimija Mārčanta.
Skaties un priecājies — britu režisore, Īrijas miests, sveši kapiņi, bet viss tik zināms un tuvs. Šobrīd slavenākā Lielbritānijas dramaturga Mārtina Makdonas ļoti melnā komēdija Īru miroņgalva, kas Silvijas Brices tulkojumā iestudēta Dailes teātra Mazajā zālē, liek sajust līdz kaulu smadzenēm pazīstamu latvietību — tā pati dzīvošana pagātnē, rakņāšanās savās un svešās rētās, no mušām izpūšamie ziloņi un savu baļķu neredzēšana.
Nenoliedzot ārzemju radošo spēku piesaistes citkārt iedvesmojošo rezultātu, šoreiz tas vairāk liek domāt par vēl vienu teātra komercializēšanās soli, ko cita starpā apstiprina programmā iekļautās Mārtina Makdonas lugu tulkotāju atziņas, kam jāapliecina lugas un potenciāli arī izrādes lieliskums un kas atgādina abstraktos recenzentu saukļus uz ārvalstu dižpārdokļu vākiem. Tas varbūt ir neizbēgami laikā, kad teātrim ir jākļūst par uzņēmējdarbības formu.