Brands
Dailes teātrisDzīvība ir vienīgā likme, uz kuras vērts spēlēt, uzskata Brands – jaunais ideālists, Henrika Ibsena radītais mācītājs. Dailes “Branda” jaunajā versijā viņš vairs nav tikai garīdznieks, bet jaunas ēras un jaunas domāšanas pravietis. Un viņš ir sieviete. Mūsdienās fanātiķi ne tikai sludina Dieva vēsti, viņi ir sarunu šovu vadītāji, radikāli politiķi un vājprātīgi ideologi. Viņi spēj iedvesmot un pat pārliecināt cilvēkus sekot. Kad guvuši jaunas atklāsmes – atkal visu iznīcināt. Jaunā, mūsdienīgā tulkojumā un īpašā, šim iestudējumam paredzētā adaptācijā “Brands” atgriežas uz Dailes teātra skatuves, vienlaikus sasaucoties ar leģendāro 1975. gada iestudējumu.
“Tev piedots tiks, ja neiespēji, bet mūžam ne, ja negribēji…” – saka Henrika Ibsena Brands. Bez kompromisiem dzīvo ne tikai izrādes galvenais varonis, bet tas tiek prasīts no jebkura, kas lugu vēlas iestudēt. Dailes teātra un režisora Arnolda Liniņa “Branda” iestudējums ir leģendārs un iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Tas saplūdināja tā laika teātra praksē iespējamo un šķietami neiespējamo, ar radikāli askētiskiem līdzekļiem panākot prātu atstulbinošu emocionālu lādiņu. Titullomā bija Dailes aktieri Juris Strenga un Harijs Liepiņš, kuri dublējās. Vienas izrādes veidošanā ieplūda tā laika mākslas spēcīgākās straumes: radošajā grupā līdzās Arnoldam Liniņam strādāja viņa asistents Kārlis Auškāps, neatkārtojamais scenogrāfs Ilmārs Blumbergs, kustību režisors Modris Tenisons un komponists Raimonds Pauls. Teātra zinātnieki ir droši, ka iestudējums ir Latvijas teātra – daži apgalvo, ka Eiropas teātra –, virsotne.
Izrādes mūzika ierakstīta studijā "Lauska", ieraksta skaņas apstrādi veicis Kaspars Bārbals.
Izrādes video materiālos redzami Kate Andžāne, Ignats Rogozins, Matīss Vigups, Anna Rugina, Agris Sunītis, Jevgēnijs Džeriņš un citi.
"Branda dziesmas" teksta autors Edvīns Raups.
Repertuārs
|
19:00 |
Dailes teātris, Lielā zāle Rīga, Brīvības iela 75 |
Biļetes |
Galerija
Komanda
Performanti
Vairs nepiedalās
Radošā komanda
Autors | Henriks Ibsens |
Horeogrāfe | Jana Jacuka |
Kostīmu māksliniece | Baiba Litiņa |
Režisors | Viesturs Kairišs |
Dramaturģe | Justīne Kļava |
Gaismu mākslinieks | Jevgēnijs Gansburgs |
Mūzikas autors | Jēkabs Jančevskis |
Scenogrāfe | Ieva Jurjāne |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Meklēt Kairiša būtiskos vēstījumus ir aizraujošs process, pat ja katrs atrastais runā pretim kādam citam
Iemesls, kāpēc iešu uz “Brandu” atkārtoti, ir aktiermeistarības līmenis, kādā strādā Ieva Segliņa. Tas ir neikdienišķs un vienlaikus augsti profesionāls. Tas ir emocionāli piesātināts, bet viņai kā aktrisei skaidrs ir ik vārds. Idejai nav dzimuma.
Kopskatā skaidrs, ka Ievas Segliņas spēcīgajam tēlojumam Branda lomā nav un nevajag līdzspēlētājus – aktrise skatītājus aizved augsta līmeņa meistarības, intelekta un emocionālā pārdzīvojuma labirintos, kārtējo reizi pārliecinot par spēju ar savu aktierisko enerģiju aizpildīt Dailes teātra Lielo zāli.
Fiziski es jutos iztukšots, tomēr piedalījies nozīmīgā sarunā ar izrādes veidotājiem. Un sevi pašu, protams.
Iestudējums aktualizē jautājumu par to, cik tālu vai tuvu katram no mums ir viņa Dievs, Jēzus vai augstākais garīgais princips. Problēmu par pašiem būtiskākajiem esības jautājumiem, par spēju dziļāk ieskatīties pašam sevī un pasaulē, lai saprastu, kur un kā iet un kam sekot, – augstiem ideāliem vai cilvēcībai un žēlsirdībai, vai mēģināt tos abus apvienot.
Vai izrāde kļūs par kanonisku vērtību, vai publika uztvers un atsauksies formā jaudīgā un domas dziļumā izvērstā iestudējuma idejai? Vai sapratīs aicinājumu uz liela mēroga ideju nepieciešamību šodien? Ir priekšnoteikumi, lai tā notiktu.
Lai arī Ibsens uzstāja, ka viņa literārais darbs nav reliģiozs un Branda kristīgās aizrautības vietā var iedomāties jebkuru ideju, teksts tomēr runā par ticību tieši reliģijas izpratnē. Kurš ticības veids ir pareizais, tas lugā burtiski ir dzīvības vai nāves jautājums, jo — kas gan ticīgam cilvēkam var būt svarīgāks par dvēseles glābšanu? Bet galvenais — tā ir liela ideja, ne velti lugas beigās, kas gandrīz jau nekaunīgi atgādina Gētes Fausta finālu, Brands tiek tēlots līdzīgs Kristum.