Mūsu nožēlojamā apbrīna par pilnību ir tik plaši izplatīta, ka mēs reti kad apstājamies, lai apšaubītu šo jēdzienu. Jo pat tad, ja pastāvētu iespēju vienlīdzība, ideja, ka mēs esam sava likteņa kapteiņi, mums maskē drūmo realitāti, ka viņi ir pakļauti gandrīz nepārtrauktam ekonomikas tribunālam. Šī ir sabiedrība, kas izmanto citu nedrošību.
Tomass Kurans (sociālais psihologs)

Iedvesma laikmetīgās dejas izrādei “Glitch” ir radusies no autoru personīgās pieredzes un sajūtām, kas saistās ar perfekcionismu un kaut kur dziļi iesakņojušos vēlmi nekad nekļūdīties. Izrādes horeogrāfiju veido kustību materiāls, kuru autori veidojuši reflektējot par jautājumu – vai šo sajūtu par kļūdas esamību rada patiesi notikusi nepareiza notikumu gaita, vai arī tas ir priekšstats, ko esam sev radījuši paši? Izrādē skatītājs piedzīvo attīstību, kas notiek gan plānotai, gan neparedzētai nobīdei no šķietami loģiskā ceļa.