“Dabiskais romāns” ir komiska eksistenciāla drāma. Šodienas ne pārāk varonīgais varonis, kuram trīsdesmit gadu vecumā pavisam negribas sākt dzīvi no sākuma, ikdienā mēģina paslēpties un izbēgt no patiesības par sevi. Tomēr šeit mēs varam paskatīties tuvāk. Tas nav naratīva izsekošanas gadījums, bet atklāta apjukuša cilvēka maldīšanās savās domās. Izrādes pamatā ir Georgija Gospodinova dienasgrāmatas veida romāns ar tādu pašu nosaukumu. Valda nenoteiktība, neskaidrība un nepastāvība, tomēr atziņas, kas rodas šādos apstākļos, var atklāties ar negaidītu vērtību.

Kā runāt par personiskā līdzsvara meklēšanu, kur nerimstoši saduras vienmēr radošs un ārdošs iekšējais spēks? Vai iespējams rast dzīvē piepildījumu, kad viss liekas bezjēdzīgs? Bet varbūt ir patiešām normāli reizēm aprunāties ar mušu? Ir tikai dabiski, ka ne vienmēr zinām, kur esam un uz kurieni dodamies.

Tīkls kalpo zivju ķeršanai – kad zivs ir noķerta, par tīklu var vairs nedomāt.

Slazds kalpo, lai noķertu zaķi, - kad zaķis ir noķerts, par slazdu var vairs nedomāt.

Vārdi kalpo, lai notvertu jēgu, - kad jēga ir notverta, par vārdiem var vairs nedomāt.

Kaut es varētu atrast kādu, kas ir aizmirsis vārdus, - es gribētu ar viņu parunāt.

/Džuandzi, III.gs.p.m.ē./