Vai atmiņa var būt kas vairāk nekā tikai spēja atcerēties? Luga "Pie horizonta" ir stāsts par trim vientuļiem cilvēkiem, kuri, dzīves spiesti, atrod kontaktu viens ar otru. Par atmiņu ir teikts ka "mēs nekad nezaudēsim to, ko vēl atceramies", bet kas paliek pāri, kad atmiņas zūd? Vai mēs pazaudējam arī attiecības, saikni ar cilvēkiem ap mums? Vai tomēr ir kādas līdz galam nezūdošas saites, kas mūs turpina vienot?

Šī vācu luga, kura jauno režisori Diānu Kaijaku atrada pagājušajā gadā, stāsta par cilvēku vientulību, tomēr tā nav skumja vai didaktiska. Izrāde ir skolēnu auditorijai piemērots veids, kā par šo tēmu runāt.