Tā ir izrāde par kauliem un tīrību, ikdienas dzīvi un neredzamo dzīvi, tehnoloģijām un orgasmu. Šī izrāde ir triju distopiju pētījums. Pirmajā stāstā atainoti noslēpumaini arheologi no nākotnes. Tie izmeklē teritoriju, kas pamesta pēc dabas katastrofas. Otrais vēsta par sabiedriskos nemierus izbēgušu, bunkurā nošķirtu kopienu, kas izrāda satraucošus nevainības un dominēšanas noteikumus. Pēdējā stāstā realitāte ir dematerializēta un tehnoloģijas piepilda visas cilvēku nepieciešamības un sapņus. Izrāde ir bez vārdiem un apvieno objektu teātri, leļļu teātri un vizuālo teātri. Tā ir smieklīga, poētiska un simboliska pārbaude nākotnei, kas jau ir šeit.