Pienāk brīdis, kad sievietē beidzas eņģelis un sākas velns. Viņa dzīvo greznībā, bet viņai ar to ir par maz. “Ja viņam būtu kaut mazākā nojausma par to, kāda es patiesībā esmu, viņš man uzkārtu kaklā akmeni un noslīcinātu jūrā visdziļākajā vietā,” viņa saka par savu vīru, kurš viņu mīl un kuru var mānīt bezgalīgi. Viņa uztur vīriešu dvēselē uguni un iegrūž viņus bezdibenī. Viņa kļūst par dzīves lāstu un bendi saviem vīriešiem. Kad viņa beidzot būs apmierināta? Un kā lai izārstējas no viņas?