Festivāla “Homo Novus” atkāšanas izrādes “Patētiskā. Par redzamo valodu.” centrā ir ideja par valodu un skaņu kā vizuālu kategoriju. Skatītāji piedzīvo pilnu Pētera Čaikovska pēdējās, sestās simfonijas atskaņojumu un tās interpretāciju vizuālā un zīmju valodā. Diriģents paceļ rokas, lai radītu skaņu, nedzirdīgais paceļ rokas, lai radītu vārdu. Izrāde maina mūsu komunikācijas standartus un priekšstatus par uztveri, jo nedzirdīgie ir tie, kuri izved dzirdīgos cauri Čaikovska partitūrai. Spēja saprasties vizuālā valodā Kristai un Reinim nav jaunatklāta teritorija, jo abu dzīves bijušas cieši saistītas ar nedzirdīgo pasauli.