Eiridīke
Valmieras teātrisSkaists jaunietis un skaista, jauna meitene! Gatavi izspēlēt savas lomas patiesi un līdz galam. Bez komforta un ikdienības, kas mīlētājiem solītu ilgu un labklājīgu dzīvi. Divi drosmīgi zvēriņi ar lokanām locītavām un spēcīgiem zobiem, gatavi cīnīties līdz pašai rītausmai.
No sengrieķu mīta mūsdienīgi pārradītais stāsts vēsta par uzticīgo dziedoni un mīlētāju Orfeju, kurš devās uz mirušo valstību, lai atgūtu savu sievu Eiridīki, taču ar vienu nosacījumu - viņu atgūstot, Orfejs nedrīkst uz mīļoto atskatīties, pirms abi nav sasnieguši virszemi.
“Stāsts ir par mīlestības lielo spēku. Divu cilvēku satikšanās man joprojām šķiet kaut kas ārkārtīgi mistisks. “Šonakt es domāju, cik gan daudz laimīgu sakritību bija nepieciešams, lai mēs satiktos. Domāju par zēnu un meiteni, kuri viens otru nepazīst, bet kuri kādā laimīgā dienā, vēl daudzus gadus pirms satikšanās, devās ceļā uz visu aizmirstu, provinciālu staciju... Jo mēs taču varējām viens otru neatpazīt vai arī sajaukt dienu, vai staciju...” saka Orfejs. Arī mūsu visu satikšanās vienā laikā un telpā, lai kopā radītu šo izrādi, ir īsts brīnums,” tā par izrādi saka režisore Māra Ķimele.
- Sezona
- 2017 / 2018
- Pirmizrāde
- 20. oktobrī, 2017.
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Autors | Žans Anuijs |
Horeogrāfe | Agate Bankava |
Kostīmu māksliniece | Anna Heinrihsone |
Režisore | Māra Ķimele |
Gaismu mākslinieks | Jānis Sniķers |
Mūzikas autors | Jēkabs Nīmanis |
Scenogrāfi | Austra Hauks Jānis Sniķers |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Stāsts par Orfeju un Eiridīki paliek leģendā kā neapstrīdama patiesības glezna par atgriešanās neiespējamību pasaulē, kas absolūti tīras mīlestības jūtas nekad nesapratīs. Tādēļ atvērts paliek jautājums ne tikai par atgriešanās nepieciešamību, ja iepriekš zināms rezultāts, bet arī par mīlestībai veltītu izrādi, kas radīta vairāk ar prātu nekā ar kaislību.
Vai tā var būt, ka eksistenciālisms ir tikai jaunības laikam raksturīgs domāšanas un pasaules uztveres veids?
Māras Ķimeles izrāde Eiridīke Valmieras Drāmas teātrī nevis pretstata, bet sastata jaunības maksimālismu un brieduma gadu pragmatismu.