„Granātu aproce” – viens no vispoētiskākajiem krievu literatūras sacerējumiem. Stāsts par lielo mīlestību, par mīlestību, kas spēj uzupurēties un kuru "var piedzīvot tikai reizi tūkstoš gados”, bijis sarakstīts 1910. gadā, turklāt par pamatu sižetam kalpojuši reāli notikumi. 

Savā dzimšanas dienā kņaziene Vera Nikolajevna Šeina dāvanā no sava sena, tomēr joprojām nezināma pielūdzēja saņem granātu aproci, turklāt starp akmeņiem ir kāds ļoti rets eksemplārs – zaļais. Kas gan ir nezināmais dāvinātājs? Un, kad viņš beidzot pārstās apgrūtināt precēto sievu ar savām vēstulēm?... Un, kā gan turpināt dzīvot, zinot, ka lielā mīlestība ir pagājusi tev garām?