Izrādes pamatā ir Kārļa Skalbes pasaka “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”, kas vēsta par jauna cilvēka pasaules redzējumu un aicina domāt par cilvēcību, brīvības mīlestību un alkām pēc garīga piepildījuma.

25 gadus vecais Skalbe toreiz rakstīja pārmaiņu laikā – īsi pirms 1905. gada revolūcijas, kas būtiski izmainīja Rietumeiropas vēsturi un kuras rosinātie notikumi radīja priekšnoteikumus Latvijas valsts izveidei un iezīmēja ceļu uz 1917. gada revolūciju un valstu emancipāciju. Līdzīga apokaliptiska gaisotne jūtama arī šodien, kad Ukrainā norit karš, savukārt pārējās Eiropas valstis pārpludina bēgļu straumes no Tuvajiem Austrumiem. Mēs atrodamies jaunu izvēļu priekšā. Tāpēc izrāde “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” ir veltījums jauniem cilvēkiem, kuri ir sava ritma un pasaules redzējuma meklējumos.

Dzīves prieks, prieks dzīvot, vitalitāte tās vissakāpinātākajā izpausmē ir izrādes galvenās tēmas, jo kalpo kā pretreakcija un politisks darbības akts kūtrumam un miegainībai, kas valda “Miera un Pieticības malā”.