Asins kāzas
Latvijas Nacionālais teātrisSmilšaina un klinšaina zeme. Kā Mēness virsma. Zeme, kur glabā cilvēkus un kur glabājas atmiņas. Mātes atmiņas par kliedzienu un tumšām asinīm. Atmiņas par nazi. Auglīga zeme. Zeme kā māte. Nastavševa pieskāriens Lorkam ir pieskāriens viņa liktenim un daudzpusīgajam talantam mākslā, kas abiem radniecīgs. Pēc 12 gadiem un „Pūt, vējiņi!” pieredzes vēlreiz iespēja izrādes laikā kopā ar aktieriem un režisoru atrasties uz skatuves, tās ir divas īpašas stundas ar „Asins kāzu” varoņiem, dzeju un mūziku. Vietu skaits skatuves platumā, tātad ierobežots.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Autors | Federiko Garsija Lorka |
Kostīmu mākslinieki | Vladislavs Nastavševs Rūta Kuplā |
Režisors | Vladislavs Nastavševs |
Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
Mūzikas autori | Vladislavs Nastavševs Toms Auniņš |
Producente | Ilona Matvejeva |
Scenogrāfi | Edgars Kļaviņš Vladislavs Nastavševs |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Mākslinieka Vladislava Nastavševa satikšanās ar Federiko Garsijas Lorkas poētisko pasauli ir likumsakarīga, un Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Asins kāzas” (“Bodas de sangre”, luga sarakstīta 1933. gadā) ir harmoniskākais režisora līdz šim iestudētais darbs, jo emociju lādiņš, tēma un tēlainība darbojas tiešā sasaistē ar dramaturģiju.
Uz katru režisora Vladislava Nastavševa izrādi jādodas bez jebkādām ekspektācijām – paļaujoties uz to, ka katrai izrādei ir sava recepte un maģiska iedarbība uz visām maņām, neatstājot bez ievērības vārīgākās cilvēka prāta un miesas vietas. Tieši tur jauniestudētās izrādes “Asins kāzas” iedarbību skatītājs jūt visizteiktāk, aizbildinoties ar paša iekšējo kailumu, ko skāris režisora skarbi poētiskais meistardarbs.
Recenzija par Nacionālā teātra izrādi “Asins kāzas” Vladislava Nastavševa režijā
Nacionālā teātra izrāde Asins kāzas – neizbēgamības smeldze