2014. gada 3. oktobrī (pēc jaunā stila – 15. oktobrī) aprit 200 gadu kopš Mihaila Ļermontova, krievu dzejnieka un rakstnieka, dzimšanas dienas, kura īsā dzīve – nepilni 27 gadi – viesusi spožu un nedziestošu gaismu. Viņa grāmatas nav jāmeklē putekļainajās grāmatu kaudzēs vai plauktos, dzejnieka vārds arī šodien ir dzīvs un cienīts. Teātris nespēja apiet šo notikumu un nepieminēt izcilo dzejnieku un viņa brīnišķīgo prozu. Izrāde „Kņaze Meri” iestudēta pēc Ļermontova stāsta, kas ir viena no viņa romāna „Mūsu laika varonis” daļām. Romānā atklātie notikumi risinās Kaukāza kara laikā Ziemeļkaukāzā, kura dalībnieks bijis arī pats Ļermontovs.

„Kņazes Meri” darbība arī notiek Kaukāzā – Pjatigorskā un Kislovodskā, kur karš jau beidzies, bet tagad te iekārtots moderns kūrorts, kur karavīri dziedē karā cirstās brūces un atbraucēji no Krievijas dzer minerālavotu ūdeni. Šeit arī ierodas izmeklēts galvaspilsētas pāris – kņaziene Ligovska ar gados jauno meitu, kuru viņa pēc angļu modes dēvē par Meri. Ar jauno kņazi iepazīstas Pečorins un Grušnickis, divi jauni cilvēki, militāristi, kas šeit veseļojas. Tā sākas mīlas stāsts, kuru Ļermontovs ir aprakstījis tik aizraujoši, ka tas nav zaudējis neko no sava valdzinājuma un spozmes arī mūsdienās. Avantūrai līdzīgais sižets, kas attīstās tik mērķtiecīgi, un vienlaikus psiholoģiski smalki izstrādātie dialogi paver burvīgu iespēju, lai šis Mihaila Ļermontova darbs tiktu iestudēts uz skatuves. Romantiskais un rūgtais stāsts par mīlestību, naidu un kaislību aizrauj līdzīgi detektīvam un notur savā varā līdz pašām beigām.

Notikumi fons ir Ziemeļkaukāzs, kur „kur kā amfiteātris slejas kalni, bet pār horizonta malu stiepjas sniegoto virsotņu sudraba stīga”. Šādas dailes skatuves iemiesojuma ideju iecerēja un negaidītu risinājumu atrada izrādes māksliniece Olga Šaišmelašvili. Gados jauno, kaisles pilno varoņu lomas atveidos jaunie aktieri.