Ja teātris iesākas ar garderobi, tad izrāde, jādomā, ar mēģinājumiem. Kaut gan nē, šajā gadījumā, visticamāk, tomēr ar sardīnēm, jo trupas izlase, gatavojoties tūrei vecās labās Anglijas provinces pilsētās, mēģina (bet vēlāk arī spēlē) visvienkāršāko situāciju komēdiju – izrādi, kas “smalki un neuzbāzīgi” reklamē tieši sardīnes.

No otras puses, sardīnes ir tikai sīkums, salīdzinot ar mīlestības trijstūriem, kontaktlēcām, izsmalcinātu atriebību un milzu kaktusu, kam ir vieta reālajā dzīve, turklāt – līdztekus pašai izrādei. 

Situāciju komēdija pārnesas no skatuves uz kulisēm, bet no kulisēm uz skatuvi un ievelk aktierus (un viņu personāžus) uzjautrinošu pārpratumu un komisku situāciju virpulī, kas nav mazāk kuriozs to stāstu, kuru trupas aktieri izspēlē skatītājiem.

„Troksņi aiz skatuves” – viena no pazīstamākajām un populārākajām angļu dramaturga, romānista un tulkotāja Maikla Freina komēdijām, kas atnesusi viņam Lorensa Olivjē prēmiju. Spožs „teātra teātrī” paraugs – reālās un skatuves darbības samezglojums uz mērķtiecīgas „pārģērbšanās” no rakstura uz raksturu fona.