Nakts klusumu un mieru pārtrauc sievietes un vīrieša strīds. Atskan šāviens. Vai tiešām Katrīna Ivanovna krāpj savu vīru? Nepatiesi apvainota, viņa sāk darīt lietas, kurās vīrs viņu vainojis vēl pirms nozieguma izdarīšanas. Melodrāma par mīlestību un nodevību, par iedomām, bailēm un šaubām, kas dzīvo cilvēkā un ārda dvēseles mieru un harmoniju.

Rakstnieka Leonīda Andrejeva daiļrade Latvijā pazīstama visai maz. Dzimis 1871. gadā, studējis jurisprudenci, rakstījis stāstus, kuri nevienu īpaši neinteresēja, līdz viņš iepazinās ar Maksimu Gorkiju, kurš jauno puisi iedrošināja pilnībā pievērsties rakstniecībai. Tieši šī iepazīšanās pārvērta Andrejeva dzīvi – viņš uzlūkojams par vienu no talantīgākajiem Sudraba laikmeta rakstniekiem Krievijā.

Luga „Katrīna Ivanovna” sarakstīta 1912. gadā. Režisora interpretācijā iestudējumam dots nosaukums „Sods un noziegums”, kas pirmkārt veido alūziju ar Dostojevska darbu „Noziegums un sods”, kā arī atbilst lugas būtībai – galvenā varone Katrīna tiek sodīta vēl pirms nozieguma izdarīšanas, līdz patiešām sāk darīt lietas, kurās vīrs viņu vainojis.