Edvarts Virza, aprakstot „Straumēnu” sētu, mēģinājis uztaustīt pašu latvietības un latviešu būtību, to tautas garīgo kodu, kas radies tālā senatnē - pirms kristietības un rakstītās vēstures. Iestudējuma pamatā būs nevis vārds, bet skaņa – mūzika, kas izaug no darbības. Savukārt darbības pamatā būs četri galvenie latviešu gada svētki Miķeļi, Ziemsvētki, Lielā diena un Jāņi. Caur šiem saulgriežu ritmiem, prieku un rituāliem tiks atklāta „Straumēnu” poētiskā, filozofiskā un latviski reliģiskā jēga.