Viens no populārākajiem mīlestības stāstiem latviešu literatūrā – nepārvaramas kaislības samezglojums starp Aiju, viņas vīru Jāni un kaimiņu Aizupju Juri ir gana neparasts latviešu mentalitātei, jo tā centrā ir liktenīgā sieviete, kuras vitalitāte un miesas krāšņums ir spēcīgāki par visiem tabu, kurus mūsu nācijai uzlikusi kā ziemeļnieku atturīgā daba, tā zemnieciskā izcelsme un kristīgā audzināšana. Ne velti šis stāsts ekranizēts pat divas reizes un pabijis arī uz teātra skatuves. „Aija” ir sens Mihaila Kublinska sapnis, un viņa prasme dziļi ietiekties cilvēka psiholoģijā liek gaidīt izrādi, kas uzrunās ar aktierdarbiem tuvplānā un liks domāt par katram tik pazīstamiem jautājumiem – kur beidzas pienākums un sākas grēks, kā nošķirtmīlestību no kaislības, kā vērts ir dotais vārds un vai var mainīt savu likteni... Lai arī parasti visi „Aijas” dramatizējumi tiek veidoti it kā no Aijas redzespunkta, Mihaila Kublinskim uzvedumā viss centrējas ap Jāni un „caur Jāni”. Par Jāni un viņa dzīves sievietēm, par Jāni un viņa gribēšanu dzīvot un nespēju izdzīvot.