„Hamletu" V.Šekspīrs radīja vēsturiski depresīvā un drūmā laikā, kad Anglijā valdošās kliķes neveiksmes sagrāva arī dramaturga jaunības dienu ideālus. Tāpēc lugā tik skaudri iezīmējas indivīda vientulības un ideālu sadursme ar sabiedrībā valdošo totālo visatļautību, necilvēcību, nodevību, ļaunumu.