“Mani šajā lugā saista gan tas, ka tajā nav neviena ļauna tēla, un ir īsti, pamatīgi raksturi, gan tas, ka – varbūt tāpēc, ka tā sarakstīta kara laikā – tajā ir sakoncentrēts latviešu sētas un dabas skaistums. Tā harmonija, ko rakstnieks tolaik sajuta apdraudētu”, par izrādi saka režisors Jānis Kaijaks.