Psihoanalītiķe Filisa atklāj, ka viņas vīram Semam ir mīļākā, turklāt tā ir pašas draudzene Kerola, kura gatava ļauties jaunajām jūtām, kas savukārt neietilpst Sema plānos, jo viņam padomā daudz jaunāka „dūdiņa”.

Kā uzskata Oļegs Šapošņikovs, sižets tikai šķietami ir banāls. „Tai nav uzmācīgas morāles. Tā nav melodrāma, tā ir komēdija, no kuras katrs skatītājs var paņemt tieši to, kas viņam nepieciešams. Tās pamatā ir nevis mīlas trijstūris, bet vesela mīlas pentagramma. Tā kā mēs dzīvojam narcisma laikmetā un visstiprākā ir tieksme mīlēt pašam sevi, cilvēki ir neadekvāti savu jūtu izpausmēs un neadekvāti komunicē.. Šajā lugā ir runāts par lietām, ko daļa cilvēku nevēlas skaļi apspriest un ja jau mūs uztrauc un varbūt šokē, kas un kā tiek spriests šajā lugā, tad apvienošanas darbs vēl nav pabeigts, un tāpēc vien šādas lugas ir vajadzīgas.” Izrādes režisoram ir visas tiesības tā teikt, jo pirms studijām LKA maģistrantūrā O. Šapošņikovs jau ieguvis divas augstākās izglītības un ir diplomēts psihoanalītiķis.

„Kāds ir mans mērķis? Man patīk sagādāt publikai baudu, bet gribas iesist arī pa pieri. Tās ir nopietnas lietas, bet luga ļauj par tām runāt caur smiekliem,” saka režisors.