Lai turpinātu sadarbību ar pazīstamiem ārzemju režisoriem, Dailes teātris aicinājis viesoties režisoru Sauļu Varnu no Lietuvas. Savai režijas debijai Latvijā viņš izraudzījies poļu klasiķa Staņislava I. Vitkēviča savdabīgo lugu "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā"). Poļu kritiķi vienprātīgi atzīst, ka S. I. Vitkēviča daiļrades uzplaukums krietni pēc viņa nāves ir visdīvainākā un brīnumainākā renesanse visā poļu literatūrā. Viņa daiļrade vienmēr saistījusi režisorus, kas meklē jaunas skatuves izteiksmes formas. Ar 1966. gadā T. Kantora režijā veidoto "Mazajā muižiņā" inscenējumu Bādenbādenē aizsākās Vitkēviča lugu triumfa gājiens pasaulē. Luga ir reālā un ireālā sakausējums groteskā formā, proti, kādas ģimenes gaitas turpina ietekmēt spoks - mirusī māte, izraisot neprognozējumu, pārsteidzošu notikumu lavīnu. Taču autors, izraugoties šo neparasto tēlu attiecību formu, grib ne vien skatītājiem pakutināt nervus, bet arī atgādināt par mīlestību - šķietamo, laicīgo un mūžīgo.